Saturday, March 8, 2014

Borneo

Lai cik tas ironiski arī nebūtu, šodien, atrodoties Miri pilsētā Malaizijā, saņēmu skumjas ziņas no mājām. Nomirusi mana vecmāmiņa. Uz brīdi bija ideja pārtraukt ceļojumu, taču noskaidrojot cik maksā pēdējā brīža biļete mājup, no šī plāna atteicos. Vecmāmiņa vienmēr mani ir mudinājusi izglītoties, un ceļošana ir ļoti efektīvs veids kā mācīties par tik dažādo pasauli.

Iepriekšējo reizi rakstīju no vilciena īsi pirms ierašanās Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā. Tur mēs satikāmies ar Couchsurfing draugu no Rīgas, kurš šobrīd pārvācies uz dzīvi Indonēzijas galvaspilsētā, Jorgenu. Kopā ar Jorgenu apmeklējām mini Indonēzijas parku Džakartā. Parka ideju es salīdzinātu ar mūsu Brīvdabas muzeju. Vienkopus bija vērojamas dažadu Indonēzijas reģionu tradicionalās būves un muzeji (kas jau pēc plkst. 16:00 bija ciet). Atšķirībā no Brīvdabas muzeja, parka vidū bija izvietots ūdens atrakciju parks. Vakarā 'iesildījām' Jorgena jauno dzīves vietu sālsmaizes ballītē, kā arī guvām nelielu ieskatu Džakartas nakts dzīvē.

Galvenie vienas dienas iespaidi Džakartā:
ļoti iela, trokšņaina, cilvēku pārpildīta un netīra pilsēta, kurai, protams, piemīt savs šarms, taču šī vieta noteikti nav manā top-listē.
Sabiedriskais transports noteikti nav ērtākais pārvietošānās līdzeklis šajā pilsētā. Situāciju glābj iespēja pārvietoties ar ļoti lētiem takšiem.
Lielas atkritumu kaudzes vārtrūmēs, kas nereti mēdz neciešami ost.
Iespējams, Jorgenam būtu būtu kas vairak sakāms par šo pilsētu, kā nekā, viņš to ir izvelējies par savam mājām vismaz uz laiku;)

No Džakartas veicām pārlidojumu uz Borneo salas Malaizijas daļu. Jāsaka, starptautisko lidojumu uzgaidamā zāle Džakartas lidostā bija visskumjākā no līdz šim apmeklētajām. Tajā atradās viens veikals, kurš nebija atvērts, kā arī viena sabojājusies kafijas mašīna. Labi, ka nebijām pārāk izslāpuši, pretējā gadījumā gan būtu traki.. Tas zināšanai gadījumā, ja ieplānojat uzkavēties šājā lidostā;)

Nākamajā rītā jau pamodāmies Borneo salā, Kota Kinabalu pilsētā. Ja plānojat būtu tuvumā, noteikti ieteiktu šo pilsētu. Tā nav pārāk liela, diezgan ērti pārvietoties ar kājām (izpaliek lieki tēriņi par sabidrisko transportu, kā arī nav mašīnu pārblīvētas ielas). Man vislabāk patika vietējais augļu tirgus ar dažādiem līdz šim nebaudītiem labumiem, eksotiskiem augļiem.

No Kota Kinabalu tālāk devāmies uz netālu esošo Bruneju. Šī valsts mūs pārsteidza ar apkārt esošo tīrību. Galvaspilsētā Bandar Seri Begawan (tiešām nezinu kā tas ir latviski:) apskatījām pilsētas centrā esošo sultāna mošeju, kā arī guvām nelielu ieskatu ūdens ciematiņa dzīvē. Pretejā ielas pusē mošējai atradās viena no pussabrukušā ciematiņa daļām, kas ļoti kontrastēja ar grezno mošeju. Bildēs redzami uzskatāmāki piemēri;) Kopumā tiešām jūtams, ka brunejieši pārsvarā dzīvo diezgan pārtikušu dzīvi. Kā vēlāk pārliecinājāmies, viesojoties pie Couchsurfing mājas lapā iepazītās meitenes Yani un viņas ļoti viesmīlīgās ģimenes, brunejiešiem (izņemot cilvekus, kas dzīvo attālākos džungļu ciematos) par dzīvi nav daudz jāraizējas. Veselības aprūpe ir bezmaksas, izglītība ir bezmaksas, kā arī nav jāmaksā nodokļi. Pārsvarā brunejieši pārvietojas ar privātajām automašīnām, sabiedriskais transports ir diezgan slikti organizēts. Kā mums stāstīja Yani, brunejieši ar sultāna valdīšanu ir apmierināti, sultāns esot labs valsts vadītājs. Ik gadu pēc musulmaņu gavēņa sultāns savā pilī rīko pienemšanu, kurā laipni lūgti esot visi valsts iedzīvotāji. Viesiem tiekot klāts galds, kā arī pasniegtas naudas dāvanas. Reiz pie sultāna esot ciemojies Maikls Džeksons, sultāna aicināts (droši vien, saņēmis labu atalgojumu;) Džeksons brunejiešiem esot sniedzis bezmaksas koncertu. Nu, ko, nākamreiz Brunejas apmeklējumu mēģināsim ieplānot pēcgavēņa laikā, lai varētu apciemot arī sultānu;)

Bet tagad laiks Filipīnām! Nākamreiz par tur redzēto!  

No comments:

Post a Comment